hallings
hallings vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hallings | hallingi |
| Ģen. | hallinga | hallingu |
| Dat. | hallingam | hallingiem |
| Akuz. | hallingu | hallingus |
| Lok. | hallingā | hallingos |
Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
Avoti: Mūz
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā bija Frīdas ideja, tāpēc viņa noteikti zvanīs," apliecināja kuratore Ingmēri Hallinga.