hallucinācija
hallucinācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hallucinācija | hallucinācijas |
| Ģen. | hallucinācijas | hallucināciju |
| Dat. | hallucinācijai | hallucinācijām |
| Akuz. | hallucināciju | hallucinācijas |
| Lok. | hallucinācijā | hallucinācijās |
Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav.
Avoti: SV33
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav un nevar būt noteiktas robežas , kur beidzas īstās tautas pasakas un teikas , un kur iesākas patiesi atgadījumi , sapņi , hallucinācijas un stāstītāju brīva fantazija
- Beidzot no teiku valsts nav jāizslēdz arī tādi ļaužu stāsti , kas cēlušies no brīnišķīgiem sapņiem , hallucinācijām un zīlēšanām , uz ko jau arī sākumā ir aizrādīts
- Nervi streiko, rodas hallucinācijas, cieš paškritika.