Paplašinātā meklēšana
Meklējam tautas deja.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (41):
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
- reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
- reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- hora ebreju tautas deja.
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- dauluri gruzīnu tautas deja.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- juka kubiešu tautas deja.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- hora Rumāņu tautas deja 6/8 taktī.
- gavote Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
- paspjē Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- rigodons Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
- fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs.
- idleo Spāņu tautas deja.
- furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- tautiņdeja tautas deja.
- gopaks Ukraiņu tautas deja, ko izpilda ātrā tempā 2/4 taktsmērā.
- čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
- hambū Zviedru tautas deja 3/4 taktsmērā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tautas deja.