masteriks
masteriks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | masteriks | masteriki |
| Ģen. | masterika | masteriku |
| Dat. | masterikam | masterikiem |
| Akuz. | masteriku | masterikus |
| Lok. | masterikā | masterikos |
Kāda deja.
Avoti: ME