sagriezt2
sagriezt [sagriêzt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
3.Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
4.Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
4.1.Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri