sagribēties
sagribēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; tikai formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagribos | sagribamies | sagribējos | sagribējāmies | sagribēšos | sagribēsimies |
| 2. pers. | sagribies | sagribaties | sagribējies | sagribējāties | sagribēsies | sagribēsieties, sagribēsities |
| 3. pers. | sagribas | sagribējās | sagribēsies | |||
Pavēles izteiksme: sagribies (vsk. 2. pers.), sagribieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagriboties (tag.), sagribēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagribētos
Vajadzības izteiksme: jāsagribas
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Sagribēt, parasti ļoti.
2.apvidvārds Dzimumtieksmes izpausme.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas viss izskatījās tik neaptverami skaisti, ka Manfredam sagribējās raudāt.
- Sāku raudāt un uzreiz sagribējās pie mammas, radiniekiem, draugiem…
- Tolaik biju brīva, neprecējusies, sagribējās pamēģināt kaut ko jaunu.
- Zivij sagribas dzert, taču iet uz virtuvi viņa baidās. “
- Pat padomju cilvēkam var sagribēties, lai kārbiņa būtu skaista.”