sagrimt
sagrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrimstu | sagrimstam | sagrimu | sagrimām | sagrimšu | sagrimsim |
| 2. pers. | sagrimsti | sagrimstat | sagrimi | sagrimāt | sagrimsi | sagrimsiet, sagrimsit |
| 3. pers. | sagrimst | sagrima | sagrims | |||
Pavēles izteiksme: sagrimsti (vsk. 2. pers.), sagrimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrimstot (tag.), sagrimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrimtu
Vajadzības izteiksme: jāsagrimst
Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) – parasti par vairākiem, daudziem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cykom jī sēdēja , mylti sagrima upes dybynā
- Visapkārt jaunajai mājai pletās dubļains būvlaukums , ko rotāja netīrs sniegs un zaņķī sagrimušas cementa mucas ar galā ierīkotām šaurām durvīm
- Viss pārrakts,izrakts,uzblīdis un sagrimis.
- Vectēvi stāsta, ka viņš senāk bijis trīsreiz tik augsts: tagad laikam sagrimis.