čunčināt1
Lietojuma biežums :
čunčināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čunčinu | čunčinām | čunčināju | čunčinājām | čunčināšu | čunčināsim |
| 2. pers. | čunčini | čunčināt | čunčināji | čunčinājāt | čunčināsi | čunčināsiet, čunčināsit |
| 3. pers. | čunčina | čunčināja | čunčinās | |||
Pavēles izteiksme: čunčini (vsk. 2. pers.), čunčiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čunčinot (tag.), čunčināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čunčinātu
Vajadzības izteiksme: jāčunčina
1.sarunvaloda Lēni virzīties (parasti pajūgā).
2.apvidvārds Rikšot, pārvietoties pusrikšus, skriet.
Avoti: LLVV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet klusie, metodiski strādājošie un darbīgie lēnām čunčināja, līdz skaties — pirmā izstāde gatava.
- Tā nu tālāko ceļu čunčinājām kopā.
- Konkursā " Knīpas un knauķi" izpildīja Fēliksa Mendelsona skaņdarbu " Hebe deine Augen auf den Bergen", Andra Sējāna dziesmu " Kur, vilciņi, čunčināji", kā arī vēl divas latviešu tautas dziesmas Sējāna apdarē.
- Vilcieniņš, kura gaita bija tik lēna, ka tajā bez lielas piepūlēšanās ielēkt vai no tā izlēkt varēja arī starp stacijām, pa purvaino starpkāpu stigu turpināja čunčināt visu neatkarīgās Latvijas laiku, Otro pasaules karu un līdz pat 20. gadsimta 60. gadu sākumam.
- Bet ārēji jau nekas nemainījās, tā mēs tur čunčinājām, visnotaļ kulturāli un vispārpieņemti pieklājīgi, – meitene turpināja kautrēties, bērns turpināja niķoties, pupulelle sieriņa atliekas iestūķēja pati sevī un turpināja blenzt hologrāfiskajā visumā, bet es turpināju ārprātoties, un matu želeja kusa un tecēja pār manu stulbo pieri.