kājceliņš
kājceliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājceliņš | kājceliņi |
| Ģen. | kājceliņa | kājceliņu |
| Dat. | kājceliņam | kājceliņiem |
| Akuz. | kājceliņu | kājceliņus |
| Lok. | kājceliņā | kājceliņos |
1.Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
2.Šaura, garena grīdsega; celiņš3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi nogriezās no kājceliņa, un patiešām – mežs bija sēņu pilns!
- Raibs kājceliņš uz balti izberztas grīdas, saimniekgalā noliekams.
- Ne lielo, dzīvo koku ar zaļo lapotni, ne zemās zāles pie kājceliņa šeit nedrīkstētu būt.
- Dr. Mežulis viegli pieskārās manam elkonim, iztrūcināja mani no pārdomām un kājceliņu krustojumā vedināja nogriezties pa labi.
- Kājceliņi aizauguši.