kājceļš
kājceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājceļš | kājceļi |
| Ģen. | kājceļa | kājceļu |
| Dat. | kājceļam | kājceļiem |
| Akuz. | kājceļu | kājceļus |
| Lok. | kājceļā | kājceļos |
Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir svarīgi zināt, vai taciņa jeb kājceļš ( Civillikuma 1156. pants ) dokumentos ir oficiāli nostiprināta kā ceļa servitūts un reģistrēta zemesgrāmatā.
- Ja kājceļš patiešām ir servitūta ceļš, tad to izbeigt var tikai ar valdošā īpašuma īpašnieka ( ceļa lietotāja) piekrišanu vai tad, ja ir iestājušies apgrūtinājumu atceļoši apstākļi, piemēram, ierīkota cita taka, pa kuru var piekļūt nepieciešamajam objektam.