nospeķot
nospeķot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospeķoju | nospeķojam | nospeķoju | nospeķojām | nospeķošu | nospeķosim |
| 2. pers. | nospeķo | nospeķojat | nospeķoji | nospeķojāt | nospeķosi | nospeķosiet, nospeķosit |
| 3. pers. | nospeķo | nospeķoja | nospeķos | |||
Pavēles izteiksme: nospeķo (vsk. 2. pers.), nospeķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospeķojot (tag.), nospeķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospeķotu
Vajadzības izteiksme: jānospeķo
Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plauktā virs gultas glabājās skrandaini ilustrētie žurnāli un dažas nospeķotas grāmatas.
- Sēdēja virtuvē pie nospeķota galda un locīja iekšā treknas pankūkas.
- Tikai brilles Ņina mūždien nozaudē, salauž vai nospeķo.
- Puspīrāgs sēdēja pie nospeķota galda ar ieskābušas gurķu sulas krūzi priekšā un ieklausījās sarunās.
- – lāgā neapjēgdams, kur atrodas, šļupstēja tievs vecis rūtainā, nospeķotā žaketē.