nospert
nospert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosperu | nosperam | nospēru | nospērām | nosperšu | nospersim |
| 2. pers. | nosper | nosperat | nospēri | nospērāt | nospersi | nospersiet, nospersit |
| 3. pers. | nosper | nospēra | nospers | |||
Pavēles izteiksme: nosper (vsk. 2. pers.), nosperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosperot (tag.), nosperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospertu
Vajadzības izteiksme: jānosper
1.Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
2.Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
3.Sperot nonāvēt.
4.parasti formā: trešā persona Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
4.1.Atdalīt nost (daļu) – par zibeni.
5.sarunvaloda Nozagt, paņemt bez atļaujas.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav dzirdēts, ka kāds būtu nosperts, ar sūdiem ņemoties.
- Sāk likties, ka pēkšņi puspilsēta metusies meklēt tos nospertos pulksteņus.
- Nodomāju, ka nenokrīt, ka tikai kāds trepēs nenosper.”
- Daudz neprātodams, milzenis savu snuķi iebāza salonā un nospēra sievietes somiņu.
- Nelieši aizlavījās, taču tālu netika — starpceļā tos nospēra zibens.