nosparkšēt
nosparkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosparkšu | nosparkšam | nosparkšēju | nosparkšējām | nosparkšēšu | nosparkšēsim |
| 2. pers. | nosparkši | nosparkšat | nosparkšēji | nosparkšējāt | nosparkšēsi | nosparkšēsiet, nosparkšēsit |
| 3. pers. | nosparkš | nosparkšēja | nosparkšēs | |||
Pavēles izteiksme: nosparkši (vsk. 2. pers.), nosparkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosparkšot (tag.), nosparkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosparkšētu
Vajadzības izteiksme: jānosparkš
Īsu brīdi, vienu reizi sparkšēt.
Avoti: LLVV