kadaks
kadaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kadaks | kadaki |
| Ģen. | kadaka | kadaku |
| Dat. | kadakam | kadakiem |
| Akuz. | kadaku | kadakus |
| Lok. | kadakā | kadakos |
1.Koka tupele; zābaks.
2.Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
Avoti: KiV, VV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tulku nožņauguši ar kadakiem.
- Skrienu pakaļ lamam Vaņģalam pa šauru, ar astoņiem veiksmes simboliemo iezīmētu celiņu, kuram gar abām malām stāv priekšup saliekusies cilvēki ar smaržzālēm, zīda kadakiem un ziediem rokās.
- Kad zvejnīks īt zvejā , vajaga jam pasvīst veizi vai kadaku zābaku galu , tad zivis byus lelas , vai svīst ar kaču , arī labi lūbās