tveice
tveice sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tveice | tveices |
| Ģen. | tveices | tveiču |
| Dat. | tveicei | tveicēm |
| Akuz. | tveici | tveices |
| Lok. | tveicē | tveicēs |
1.Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
1.1.Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
1.2.Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nav te tās lipīgās tveices un svīšanas, kas Kanādā.
- Tveice ir mazinājusies, saule aizgājusi tālu aiz muguras, rietumos.
- Nekustīgi, klusām noslēpušies lapotnē papagaiļi gaida, līdz mitēsies tveice.
- Vasaras tveices smaržas lien iekšā pa atvērtajiem Strenču psihiatriskās slimnīcas logiem.
- Viņu karsēja cita kontinenta lielpilsētas tveice un atvēsināja mākslīgi radīts vēsums.