ielūgt
ielūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielūdzu | ielūdzam | ielūdzu | ielūdzām | ielūgšu | ielūgsim |
| 2. pers. | ielūdz | ielūdzat | ielūdzi | ielūdzāt | ielūgsi | ielūgsiet, ielūgsit |
| 3. pers. | ielūdz | ielūdza | ielūgs | |||
Pavēles izteiksme: ielūdz (vsk. 2. pers.), ielūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielūdzot (tag.), ielūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielūgtu
Vajadzības izteiksme: jāielūdz
Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
PiemēriVaram viņu ielūgt uz kafiju.
- Varam viņu ielūgt uz kafiju.
- Mani ielūdz uz vakariņām.
- Tikāmies vēl dažas reizes, tad viņš mani ielūdza apciemot viņu savā mājvietā.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit