šļoka1
šļoka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļoka | šļokas |
| Ģen. | šļokas | šļoku |
| Dat. | šļokai | šļokām |
| Akuz. | šļoku | šļokas |
| Lok. | šļokā | šļokās |
1.Nobradāta zāle vai labība, sliede.
2.Kas nobradājies – netīrs.
3.Nevīžīgs gājējs, kas ko izmīda, sabradā.
4.Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
Avoti: KV, MiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kamanas, dancodamas pa ceļa šļokām, apsviestos otrādi vai aizķertos aiz kāda celma, nekas nebūtu glābjams, pazibēja prātā.
- Kaut kas jau ir - pēdas ir, šļokas ir, pa kādai redz...
- Varēja ievērtēt, ka kāds pa blakus esošo sniegu ir arī šļūcis lejā, jo bija smuki iebraukta šļoka.
- Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, tiks izveidota arī trase, klasiskās slēpošanas piekritējiem ( tautā dēvētā " špūre" - Ločmeļu dialektā " šļoka").