savādnieks
savādnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savādnieks | savādnieki |
| Ģen. | savādnieka | savādnieku |
| Dat. | savādniekam | savādniekiem |
| Akuz. | savādnieku | savādniekus |
| Lok. | savādniekā | savādniekos |
savādniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savādniece | savādnieces |
| Ģen. | savādnieces | savādnieču |
| Dat. | savādniecei | savādniecēm |
| Akuz. | savādnieci | savādnieces |
| Lok. | savādniecē | savādniecēs |
Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
Piemēri– Jā, tas taisnība, mākslinieki reizēm ir lieli savādnieki, – dāma saprotoši pamāja ar galvu.
- – Jā, tas taisnība, mākslinieki reizēm ir lieli savādnieki, – dāma saprotoši pamāja ar galvu.
- Uz mani raudzītos kā uz savādnieku un jautātu – kādā valodā tu te runā?
- Lielākie savādnieki un sapņotāji tagad sastopami nevis starp mākslas kalpiem un dziesminiekiem, bet varbūt tirgotāju, bankas cilvēku, pedantisku ierēdņu vidū.
- Ja jūs redzētu, ar kādu rūpību es tīru to, ar kādu saudzību to glabāju, jūs varbūt mani uzlūkotu par savādnieku.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit