savagot
savagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savagoju | savagojam | savagoju | savagojām | savagošu | savagosim |
| 2. pers. | savago | savagojat | savagoji | savagojāt | savagosi | savagosiet, savagosit |
| 3. pers. | savago | savagoja | savagos | |||
Pavēles izteiksme: savago (vsk. 2. pers.), savagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savagojot (tag.), savagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savagotu
Vajadzības izteiksme: jāsavago
1.Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
2.Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrs izstaigāja istabu ar rīkstīti un atklāja, ka grīda krustu šķērsu savagota āderēm.
- Vecmeistarisku apjoma modelējumu Strunke izmantojis gleznā “ Latgales priekšpilsēta” ( 1932, Aleksandra Čaka muzejs), portretējot draugu Čaku – žokejcepurē un ar nomales traktieri un ormaņu pajūgiem fonā: “ Kā atmiņa no laikiem, kad Struņķis aizrāvās ar gleznas virsas apdari – faktūrām, palicis pāri priekšplānā brūns laukums, viļņveidīgi savagots ar ķemmi ( paņēmiens, ko pēc daiļkrāsotāju parauga bieži lietāja kubisti) un dažas krāsas: baltā, pelēkās, okers, brūnā un zilā.
- Dubļainu, savagotu un ar sagāztiem baļķiem.
- Kartes Dienvidrietumu daļā atrodas jaunaudze ar savagotu zemi , kas apgrūtina skriešanu kartē attēlots ar zaļām vertikālām svītrām
- Tāds pats savagots bieži ir Gravas un Ventspils ielas krustojums.