izvagot
izvagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvagoju | izvagojam | izvagoju | izvagojām | izvagošu | izvagosim |
| 2. pers. | izvago | izvagojat | izvagoji | izvagojāt | izvagosi | izvagosiet, izvagosit |
| 3. pers. | izvago | izvagoja | izvagos | |||
Pavēles izteiksme: izvago (vsk. 2. pers.), izvagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvagojot (tag.), izvagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvagotu
Vajadzības izteiksme: jāizvago
1.Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
1.1.Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
2.Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
2.1.Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
2.2.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kur ir kalni, ielejas, gravas (par apvidu).
3.parasti formā: trešā persona Sagrumbot, izrievot (parasti seju, tās daļas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzīgi kā pārējiem lielajiem Urāna pavadoņiem, Umbriela virsmu izvagojuši kanjoni.
- Bez manis šīs jaunavīgās krūtis savītīs, viņas seju izvagos grumbas.
- Viņa bija sarāvusies tik maziņa, sejiņa sāpju un asaru izvagota.
- Māju te, kopzemē, grubuļainu ceļu izvagotā rezervātā, nebija.
- Visu dabas apvidus teritoriju izvago ledājkušanas ūdeņu veidots ieleju tīkls.