spriedelēt
spriedelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spriedelēju | spriedelējam | spriedelēju | spriedelējām | spriedelēšu | spriedelēsim |
| 2. pers. | spriedelē | spriedelējat | spriedelēji | spriedelējāt | spriedelēsi | spriedelēsiet, spriedelēsit |
| 3. pers. | spriedelē | spriedelēja | spriedelēs | |||
Pavēles izteiksme: spriedelē (vsk. 2. pers.), spriedelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spriedelējot (tag.), spriedelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spriedelētu
Vajadzības izteiksme: jāspriedelē
Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzi mēdz spriedelēt: “ Ko tad mēs, mūsu vecumā...
- Ahā, tātad par manu problēmu viņas ir spriedelējušas jau agrāk.
- Mēs daudz spriedelējam, kā nepilsoņus padarīt lojālus mūsu valstij.
- Katrā ziņā – vērts apdomāt, pirms sāc spriedelēt par šo tēmu.
- Kādu brīdi tabloīdi sāka spriedelēt, ka Kima Kradašjana nolēmusi boikotēt krūšturi.