spriedējs
spriedējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spriedējs | spriedēji |
| Ģen. | spriedēja | spriedēju |
| Dat. | spriedējam | spriedējiem |
| Akuz. | spriedēju | spriedējus |
| Lok. | spriedējā | spriedējos |
spriedēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spriedēja | spriedējas |
| Ģen. | spriedējas | spriedēju |
| Dat. | spriedējai | spriedējām |
| Akuz. | spriedēju | spriedējas |
| Lok. | spriedējā | spriedējās |
1.Darītājs → spriest.
2.Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es negribu būt viens pats spriedējs," norāda Liepiņš.
- ( Dep. I.Rībena: “ Tiesas spriedējs!
- Integrācijas publiskā apspriešana ( diskurss) būtībā ir to minoritāšu publiskā apspriešana, pie kurām spriedēji paši nepieder.
- Spriedēji ir Lipsts.
- Spriedējs