spriedelēt
Lietojuma biežums :
spriedelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri