spriegot
spriegot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spriegoju | spriegojam | spriegoju | spriegojām | spriegošu | spriegosim |
| 2. pers. | spriego | spriegojat | spriegoji | spriegojāt | spriegosi | spriegosiet, spriegosit |
| 3. pers. | spriego | spriegoja | spriegos | |||
Pavēles izteiksme: spriego (vsk. 2. pers.), spriegojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spriegojot (tag.), spriegošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spriegotu
Vajadzības izteiksme: jāspriego
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bungas vēl ir jāspriego, kamēr žūst uz tām nesen uzvilktā āda.
- — Bet tad jau jūs viens otru spriegojat, nevis kopā atpūšaties.
- Tas liecina par materiāla šļūdes pretestības pieaugumu – spriegotā materiālā deformācija kļūst sarežģītāka.
- Materiāla spriegotā stāvokļa veidošanas apstākļiem izmēģinājumu laikā pēc iespējas tuvāk jāatbilst ekspluatācijas apstākļiem.
- Spriegojot siksnu, tā nokritusi no stiprinājuma un trāpījusi vīrietim pa aci uzacs rajonā.