kaunināt
kaunināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kauninu | kauninām | kaunināju | kauninājām | kaunināšu | kaunināsim |
| 2. pers. | kaunini | kaunināt | kaunināji | kauninājāt | kaunināsi | kaunināsiet, kaunināsit |
| 3. pers. | kaunina | kaunināja | kauninās | |||
Pavēles izteiksme: kaunini (vsk. 2. pers.), kauniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kauninot (tag.), kaunināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kauninātu
Vajadzības izteiksme: jākaunina
Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mammai bērnu nevajag sodīt vai kaunināt – varbūt viņš tomēr nesmēķē.
- Jums pirmajiem vajadzēja iesniegt priekšlikumus, nevis kaunināt mani par teātri.
- Dombravas kungs, jūs kaunināt deputātus par nostāju šī likumprojekta sakarā.
- Kauninātās amatpersonas uz vīrieša pārmetumiem centās nereaģēt, taču viņš nelikās mierā.
- Nekad nekauniniet un nenosodiet bērnu par to, ka viņš nevarēja saņemties.