kaunīgs
kaunīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kaunīgs | kaunīgi |
| Ģen. | kaunīga | kaunīgu |
| Dat. | kaunīgam | kaunīgiem |
| Akuz. | kaunīgu | kaunīgus |
| Lok. | kaunīgā | kaunīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kaunīga | kaunīgas |
| kaunīgas | kaunīgu |
| kaunīgai | kaunīgām |
| kaunīgu | kaunīgas |
| kaunīgā | kaunīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kaunīgais | kaunīgie |
| Ģen. | kaunīgā | kaunīgo |
| Dat. | kaunīgajam | kaunīgajiem |
| Akuz. | kaunīgo | kaunīgos |
| Lok. | kaunīgajā | kaunīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kaunīgā | kaunīgās |
| kaunīgās | kaunīgo |
| kaunīgajai | kaunīgajām |
| kaunīgo | kaunīgās |
| kaunīgajā | kaunīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
kaunīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šobrīd nav vajadzīgi kaunīgie latvieši, kuri norobežojas no mūsu nacionālajiem karavīriem.
- Kaunīgs, ka sakliedzis, vecais vīrs raušas ārā un klibo nopakaļ.
- Kaunīgais Aleksandrs Jakovļevičs nekavējoties uzaicināja ugunsdzēsības inspektoru iebaudīt pusdienas, ko Dievs devis.
- Sekss bez prezervatīva nav nekas kaunīgs vai nosodāms.
- Arī šī dāma piederēja skolā pie kaunīgajiem tautiešiem.