kauninājums
Lietojuma biežums :
kauninājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kauninājums | kauninājumi |
| Ģen. | kauninājuma | kauninājumu |
| Dat. | kauninājumam | kauninājumiem |
| Akuz. | kauninājumu | kauninājumus |
| Lok. | kauninājumā | kauninājumos |
Paveikta darbība, rezultāts → kaunināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mākslinieks tiek pieķerts šajā noziegumā, viņš saņem publisku kauninājumu no Kultūras ministrijas.
- Ar laiku Līga komatu " mākslu" apguvusi, taču nenoliedz, ka sākotnēji to uztvērusi kā kauninājumu. "
- Tev nekrīt uz nerviem tie pašpasludinātie lielmeistari, kuri, iemācījušies vidēji trīs likumus, par savu pienākumu uzskata pēc iespējas skaļāk izkliegt labojumu un publisku kauninājumu?
- Ar aizrādījumiem , kauninājumiem tiek traucēts bērns , jo katrs no mums ir un paliek sabiedrības sastāvdaļa , un sabiedrībā esošās normas mums ir jāņem vērā , audzinot un izglītojot bērnus jebkurā jautājumā
- Iespējams pat tāda kā izstumšana, nosodījums vai kauninājums, ja jūs nesekosiet vairākumam.