Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaunīgs.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- gauža Bezkaunīgs pļāpa.
- knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
- borzojs Bezkaunīgs.
- mazkaunīgs Bezkaunīgs.
- naglijs Bezkaunīgs.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs.
- kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs.
- lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
- borzijs Nekaunīgs.
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- ruika nerātns, bezkaunīgs.
- nespertns Nerātns, nelaipns, bezkaunīgs; negants.
- obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
- nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs.
- pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- kautris Tāds, kas ir kaunīgs, bikls.
- bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses; nekaunīgs.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēss Vīzdegunīgs, bezkaunīgs.
kaunīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV