kaunīgums
kaunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaunīgums | kaunīgumi |
| Ģen. | kaunīguma | kaunīgumu |
| Dat. | kaunīgumam | kaunīgumiem |
| Akuz. | kaunīgumu | kaunīgumus |
| Lok. | kaunīgumā | kaunīgumos |
Vispārināta īpašība → kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un šis kaunīgums ( lielāks vai mazāks) daudz ko nosaka.
- Viņai nebija un nav latvietes kaunīguma.
- Pirmkārt, kaunīgums jau kopš septiņiem vakarā ir aizskalots; otrkārt, savā vonungā man ir pirmā roka.
- Tā ir prātošana, manas vientulības sekas jau kopš jaunības, tas ir kaunīgums, kas Tev, protams, ir nesaprotams, jo Tu esi sabiedrības cilvēks.
- Kaunīguma dievība Kotaesesjautāc