graķītis
graķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | graķītis | graķīši |
| Ģen. | graķīša | graķīšu |
| Dat. | graķītim | graķīšiem |
| Akuz. | graķīti | graķīšus |
| Lok. | graķītī | graķīšos |
Neliela alkohola deva (parasti glāze).
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Otrs, otrs graķītis vienmēr nāk pēc pirmā,
- „Paklau, pašu miesas dēli un meitas, iemetīsim kādu graķīti!”
- Ēdām un dzērām vīnu, bet pie vēžiem graķīti auksta šņabja.
- - Viens graķītis jau neskādēs, – vecmāmiņa teica.
- Sieviete ielēja viņam no pudeles graķīti viskija, bet visiem pārējiem pasniedza pa tasei piena.