uzzvīļot
uzzvīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzzvīļoju | uzzvīļojam | uzzvīļoju | uzzvīļojām | uzzvīļošu | uzzvīļosim |
| 2. pers. | uzzvīļo | uzzvīļojat | uzzvīļoji | uzzvīļojāt | uzzvīļosi | uzzvīļosiet, uzzvīļosit |
| 3. pers. | uzzvīļo | uzzvīļoja | uzzvīļos | |||
Pavēles izteiksme: uzzvīļo (vsk. 2. pers.), uzzvīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzvīļojot (tag.), uzzvīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzvīļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzzvīļo
Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nopūšot sveci, sieviete redz, ka zem stikla galda sudrabaini uzzvīļo žilete.