taburete
taburete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taburete | taburetes |
| Ģen. | taburetes | taburešu |
| Dat. | taburetei | taburetēm |
| Akuz. | tabureti | taburetes |
| Lok. | taburetē | taburetēs |
Mēbele sēdēšanai – trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis.
PiemēriEs apsēdos viņai pretī uz mazās taburetes un raudzījos viņas sejā.
- Es apsēdos viņai pretī uz mazās taburetes un raudzījos viņas sejā.
- Tīri omulīgi, vien ar mēbelēm trūcīgi: galds, dažas briesmīgas taburetes, divas saliekamās gultiņas, nestuves un vecs dīvāns.
- Laimonis pakāpjas uz taburetes, izvelk kārbu un pēkšņi saprot, kaut kas nav īsti kārtībā.
- Līdzās vannai uz taburetes bija novietota kārbiņa ar pazīstamo pelēko pulverīti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit