ķeblis
ķeblis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķeblis | ķebļi |
| Ģen. | ķebļa | ķebļu |
| Dat. | ķeblim | ķebļiem |
| Akuz. | ķebli | ķebļus |
| Lok. | ķeblī | ķebļos |
1.Mēbele sēdēšanai – trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
PiemēriElza spēji sagrozās uz sava ķebļa.
- Elza spēji sagrozās uz sava ķebļa.
- Vēl te bija neliels, rupji darināts koka galds un ķeblis.
- Staltais, plecīgais vīrs, piemeties uz ķebļa līdzās gultai, pavērš sievas plaukstu augšup un iespiež tajā seju.
- Kūpošā vanniņa bija uzlikta uz diviem virtuves ķebļiem, un tētis mani ar šļakstu iecēla ūdenī.
- Viņš ieķiķinājās, tad devās uz mazo virtuvīti un apsēdās uz bāra ķebļa.
- Asnāte uzmanīgi atsēžas uz ķebļa.
2.apvidvārds Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām.
3.sarunvaloda Četrinieks (atzīme skolā).
4.apvidvārds Neveikls cilvēks.
PiemēriKā mūslaikos teica – ar Staņislavska metodi arī no ķebļa var uztaisīt aktieri.
- Kā mūslaikos teica – ar Staņislavska metodi arī no ķebļa var uztaisīt aktieri.
5.apvidvārds Vista ar spalvainām kājām.
Avoti: LLVV, ME, SLG, KV, EH, T
Piemēri valodas korpusos:šeit