ķeblītis
ķeblītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķeblītis | ķeblīši |
| Ģen. | ķeblīša | ķeblīšu |
| Dat. | ķeblītim | ķeblīšiem |
| Akuz. | ķeblīti | ķeblīšus |
| Lok. | ķeblītī | ķeblīšos |
1.Dem. → ķeblis.
2.Neliels, zems soliņš.
3.Ķetna, ķepa.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pielūdzējs atšļuka uz virtuves ķeblīša un lūkoja atskrubināt līdzi paņemto pudeli.
- Pēc tam apsēdos uz virtuves ķeblīša un piededzināju cigareti un aizdomājos.
- Nojumē atjautīgi darināti ķeblīši ar zaru rāmi un stumbra ripas sēdekli.
- Durvis tika aizslēgtas, un meitene apsēdās uz ķeblīša būra vidū.
- Šoreiz viņš apsēdās uz viesiem domātā ķeblīša ar muguru pret mani.