izperināt1
izperināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izperinu | izperinām | izperināju | izperinājām | izperināšu | izperināsim |
| 2. pers. | izperini | izperināt | izperināji | izperinājāt | izperināsi | izperināsiet, izperināsit |
| 3. pers. | izperina | izperināja | izperinās | |||
Pavēles izteiksme: izperini (vsk. 2. pers.), izperiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izperinot (tag.), izperināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izperinātu
Vajadzības izteiksme: jāizperina
2.sarunvaloda Veicināt (parasti kā negatīva) rašanos.
2.1.Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Un tad vēl tie jociņi, ko mēs te izperinājām!
- Snoudens arī sacīja, ka Čeinijs " nodevīgi izperinājis" Irākas karu.
- Pa kādai olai ir, bet nav izdevies izperināt pīlēnus.
- Pavasarī Ķekavas putnu fabrikā iepērkam ar 150 broileru olu, paši “ izperinām”.
- Ja nu patiesi izperinājuši kādas nesaprātības.