brēcināt
brēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brēcinu | brēcinām | brēcināju | brēcinājām | brēcināšu | brēcināsim |
| 2. pers. | brēcini | brēcināt | brēcināji | brēcinājāt | brēcināsi | brēcināsiet, brēcināsit |
| 3. pers. | brēcina | brēcināja | brēcinās | |||
Pavēles izteiksme: brēcini (vsk. 2. pers.), brēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brēcinot (tag.), brēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brēcinātu
Vajadzības izteiksme: jābrēcina
1.Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
1.1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policistu trijotne, piegājusi draugu kompānijai, brēcināja to, cilāja draugu dokumentus, gari un plaši tincinot, sak, kā vīrietim var nebūt līdzi dokumentu?
- Vai arī no tā repertuāra, kas man palicis vistuvākais, — kad pēc trešās laulības šķiršanas, lai kaitinātu savu aizgājušo sievu, es izdomāju sevi nodēvēt par klaiņojošu bardu, ataudzēju bizīti, nemazgājos, ar ko kļuvu plaši pazīstams, un muzicēju, protams, par naudu, zem klajas debess, tieši uz ielas, māju iekšpagalmos, bet reizēm brēcināju trompeti dziļi neizbrienamos mežos, lai bez jelkādas samaksas dāvātu šausmas un pārdomas nabaga sēņotājiem.
- Mazais izlasu , ka brēcināt zīdainīti varot ne ilgāk kā 20 minūtes , tad nu mēs uzņemam laiku
- Ļaudis savu atdabūjuši tik ar lielām pūlēm tādā kārtā , ka saulei lecot un noejot , tās laumes bērnu neganti brēcinājuši
- tādus brēcina un nebaro.