uzkašāt
uzkašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzkašāju | uzkašājam | uzkašāju | uzkašājām | uzkašāšu | uzkašāsim |
2. pers. | uzkašā | uzkašājat | uzkašāji | uzkašājāt | uzkašāsi | uzkašāsiet, uzkašāsit |
3. pers. | uzkašā | uzkašāja | uzkašās |
Pavēles izteiksme: uzkašā (vsk. 2. pers.), uzkašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkašājot (tag.), uzkašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkašātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkašā
1.Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
2.Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesamocīti ar ikdienā uzkašātu glanci , šie kapi , no kuriem dveš aizmirstības vēsma , šķiet savdabīgi pievilcīgi un tuvi aizkapa dzīves noskaņai
- Ja jau taisīja , tad jau to vajadzēja paveikt pa vasaru , nevis rudenī . Žēl skatīties , uzkašājuši kā tādi kaķēni un viss
- Bet iespējams nūģi citu cilvēku uztverē ir pat tādi , kas satiekoties runā par Combats . ru vai muonline , cik levelus tu vakar uzkašāji un vai tu man nevari aizdot naudu , dzirdot no malas tādu sarunu tā tik vien ienāk galvā domas
- Viņš uzkašā zemi un burtiski aprok savu saimnieku episkā ainā, kurā tas atgūlies pēc sēņošanas mežā.
- Ar ķermeņa priekšdaļu palecoties uz augšu, ar veiklu veselās ķepas vēzienu uzkašā smiltiņas.