aizļēpot
aizļēpot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļēpoju | aizļēpojam | aizļēpoju | aizļēpojām | aizļēpošu | aizļēposim |
| 2. pers. | aizļēpo | aizļēpojat | aizļēpoji | aizļēpojāt | aizļēposi | aizļēposiet, aizļēposit |
| 3. pers. | aizļēpo | aizļēpoja | aizļēpos | |||
Pavēles izteiksme: aizļēpo (vsk. 2. pers.), aizļēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļēpojot (tag.), aizļēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļēpotu
Vajadzības izteiksme: jāaizļēpo
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV