sameistarot
sameistarot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sameistaroju | sameistarojam | sameistaroju | sameistarojām | sameistarošu | sameistarosim |
| 2. pers. | sameistaro | sameistarojat | sameistaroji | sameistarojāt | sameistarosi | sameistarosiet, sameistarosit |
| 3. pers. | sameistaro | sameistaroja | sameistaros | |||
Pavēles izteiksme: sameistaro (vsk. 2. pers.), sameistarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sameistarojot (tag.), sameistarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sameistarotu
Vajadzības izteiksme: jāsameistaro
Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā tam pašam izbijušam inženierim, kas palīdzēja sameistarot viņas brūzi.
- Pirksti un viss ar tiem sataustāmais, bet no sagramstāmā paša sameistarotais.
- Pirmo mopēdu no nekā ar tēti sameistarojām, kad biju vēl diezgan mazs.
- Māsters lūrēja caur pieri, kad mēs sameistarojām aparātu un sākām tecināt ļergu.
- Idejas, kā sameistarot atrakciju vietas pašu rokām.