sameklēt
Lietojuma biežums :
sameklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
Saistītās nozīmes
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
2.Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
2.1.Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt. Sameklēt bērnu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri