sameklēt
sameklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sameklēju | sameklējam | sameklēju | sameklējām | sameklēšu | sameklēsim |
| 2. pers. | sameklē | sameklējat | sameklēji | sameklējāt | sameklēsi | sameklēsiet, sameklēsit |
| 3. pers. | sameklē | sameklēja | sameklēs | |||
Pavēles izteiksme: sameklē (vsk. 2. pers.), sameklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sameklējot (tag.), sameklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sameklētu
Vajadzības izteiksme: jāsameklē
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
2.Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
2.1.Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt. Sameklēt bērnu.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt — 1. Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur2. Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- Sameklēt bērnu sarunvaloda, frazēma — ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc ir būtiski, lai konfliktam tiktu sameklēts vispiemērotākais risināšanas veids.
- • Palīdzēt sameklēt atkarīgajam nodarbošanos un darbu, kas sniedz gandarījumu.
- Aiziet dārzā, sameklē koku un izgrebj detaļu viens pret vienu.
- Jau šogad darba devēji saskaras ar zināmām grūtībām sameklēt piemērotus darbiniekus.
- Tāpēc noskaidroju kleitas ražotāju, sameklēju internetā un aiznesu bildi šuvējai.