nošķērēt
nošķērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķērēju | nošķērējam | nošķērēju | nošķērējām | nošķērēšu | nošķērēsim |
| 2. pers. | nošķērē | nošķērējat | nošķērēji | nošķērējāt | nošķērēsi | nošķērēsiet, nošķērēsit |
| 3. pers. | nošķērē | nošķērēja | nošķērēs | |||
Pavēles izteiksme: nošķērē (vsk. 2. pers.), nošķērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķērējot (tag.), nošķērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķērētu
Vajadzības izteiksme: jānošķērē
1.Nogriezt (parasti ar šķērēm).
1.1.apvidvārds Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja celsieties agrāk, noķeršu un pautus nošķērēšu, sapratāt?
- Katrs tumsā nošķērēja, cik vajag, ielika fotoaparātā un atvesto deva zinātājam attīstīt.
- Kad nošķērēja no ukraiņu speķa, kam sarkana piparu garoza un vidus tik balts.
- Matu sakārtojums lellīgi rotaļīgs — virs pieres sagrieztais runtulis beidzas ar taisni nošķērētu uzsuku.
- Jau toreiz Tušam doma tik ļoti iepatikās, ka piektajā gadā viņš gluži nopietni gudroja: derētu kādam vācietēnam nošķērēt pautus un uztaisīt tabakmaku, tomēr beigu galā nobijās, turklāt pie nogrieztiem pautiem viņš nekādi netika, jo nesanāca būt klāt pie slepkavošanas.