uzspulgot
uzspulgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspulgoju | uzspulgojam | uzspulgoju | uzspulgojām | uzspulgošu | uzspulgosim |
| 2. pers. | uzspulgo | uzspulgojat | uzspulgoji | uzspulgojāt | uzspulgosi | uzspulgosiet, uzspulgosit |
| 3. pers. | uzspulgo | uzspulgoja | uzspulgos | |||
Pavēles izteiksme: uzspulgo (vsk. 2. pers.), uzspulgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspulgojot (tag.), uzspulgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspulgotu
Vajadzības izteiksme: jāuzspulgo
Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tūlīt pēc tam ezerā kā septembra debesīs aizdzirkstījās spožāki un blāvāki sīki spīguļi, atplaiksnījās meteorīti, uzspulgoja veseli zvaigznāji, iegaismojās Piena Ceļš.