uzsprukt

Lietojuma biežums :

uzsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri