žaut1
žaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žauju | žaujam | žāvu | žāvām | žaušu | žausim |
| 2. pers. | žauj | žaujat | žāvi | žāvāt | žausi | žausiet, žausit |
| 3. pers. | žauj | žāva | žaus | |||
Pavēles izteiksme: žauj (vsk. 2. pers.), žaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žaujot (tag.), žaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žautu
Vajadzības izteiksme: jāžauj
Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču vecmāmiņa pašlaik žāva veļu un pat nepagrieza galvu.
- Vēlāk viņa nesīs pagalmā un lepni žaus savus visbaltākos pārvalkus, palagus un dvieļus.
- Viņa sāka to žaut uz auklas.
- Tos, kuri baidās, ka laukā žauta veļa ātrāk izbalo, zinātāji mierina: ja vien to ilgi netur spilgtos saules staros, tas nedraud.
- — Lai mamma žauj ar Brigitu.