žauties
žauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žaujos | žaujamies | žāvos | žāvāmies | žaušos | žausimies |
| 2. pers. | žaujies | žaujaties | žāvies | žāvāties | žausies | žausieties, žausities |
| 3. pers. | žaujas | žāvās | žausies | |||
Pavēles izteiksme: žaujies (vsk. 2. pers.), žaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žaujoties (tag.), žaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žautos
Vajadzības izteiksme: jāžaujas
1.Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko tad — kaut kādās “ Skroderdienās” atsprākleniski žauties baļļā?
- Punzium un Geruckim viņš ar zīmēm bija izstāstījis, kā pagājušonakt, mājup nākot, tumsā nelaimīgi klupis un žāvies ar ģīmi pret bruģi.
- — Uzmanīgi, žausimies visi.
- Ja tas bērns no kalna žausies , Govij piens simts punkti rausies
- Man gandrīz ir tas gods ar visu somu žauties dubļu planckā , tomēr paveicas to neizdarīt