paliksnis
paliksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paliksnis | palikšņi |
| Ģen. | palikšņa | palikšņu |
| Dat. | paliksnim | palikšņiem |
| Akuz. | paliksni | palikšņus |
| Lok. | paliksnī | palikšņos |
Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visvairāk ir augsto purvu akaču ezeru, kā arī purvu palikšņu ezeri.
- Pamatiežu virsas augstums uz šī palikšņa pārsniedz 80 m vjl.
- Tādā pat veidā robeža tiek noteikta arī Bauskas svītas palikšņiem Gulbenes ieplakā.
- Neparasts dabas piemineklis ir viļņu izskaloti, milzu sēnēm līdzīgi kaļķakmens palikšņi salu piekrastē.
- Pie Saldus ir vairāki kaļķakmens denunciācijas palikšņi, un tur atrodas kaļķakmens ieguves karjeri.