pagrābt
pagrābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagrābju | pagrābjam | pagrābu | pagrābām | pagrābšu | pagrābsim |
| 2. pers. | pagrāb | pagrābjat | pagrābi | pagrābāt | pagrābsi | pagrābsiet, pagrābsit |
| 3. pers. | pagrābj | pagrāba | pagrābs | |||
Pavēles izteiksme: pagrāb (vsk. 2. pers.), pagrābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagrābjot (tag.), pagrābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagrābtu
Vajadzības izteiksme: jāpagrābj
1.Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
2.Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
3.Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā brīdī Saša pagrāba ēdienu no pārsteigtu ārā kafejnīcas apmeklētāju galda.
- Minda to visu ar Satriekto Matildi ir pagrābusi no zila gaisa.
- Vē Vē izrāpās malā, pagrāba savu zābaku un uzvilka to.
- Alise pagrāba uz galda guļošo burtnīcu un iegrūda Bajevam tieši sejā.
- Viņš pagrāba zēnu aiz rokas un vilka sev līdzi cauri pieliekamajam.