skaliņš
skaliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaliņš | skaliņi |
| Ģen. | skaliņa | skaliņu |
| Dat. | skaliņam | skaliņiem |
| Akuz. | skaliņu | skaliņus |
| Lok. | skaliņā | skaliņos |
1.Dem. → skals.
2.parasti formā: daudzskaitlis; joma: būvniecība Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
3.Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un no tiem skaliņiem gada laikā tiek savākts tik daudz materiāla,
- Saražotos skaliņus sūtīja arī uz Kuldīgu, kur tos apstrādāja tālāk.
- Viņai sāk izdoties, skaliņi atplīst no pagales cits pēc cita.
- Cep apmēram 45 minūtes, līdz iesprausts skaliņš laukā tiek izvilkts tīrs.
- Tur 35 gadus vecs vīrietis, būdams alkohola reibumā, skaldīja skaliņus.