vannot
vannot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vannoju | vannojam | vannoju | vannojām | vannošu | vannosim |
| 2. pers. | vanno | vannojat | vannoji | vannojāt | vannosi | vannosiet, vannosit |
| 3. pers. | vanno | vannoja | vannos | |||
Pavēles izteiksme: vanno (vsk. 2. pers.), vannojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vannojot (tag.), vannošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vannotu
Vajadzības izteiksme: jāvanno
Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs viņam devām vārdu Valters un kopīgiem spēkiem vannojām nelielā toverītī.
- Ko darīt: pēc nabiņas sadzīšanas bērnu vannot visparastākajā ūdenī.
- Pavisam drīz “ mana zivtiņa” būs jāvanno lielajā vannā.
- Šādā ūdenī var bērnu vannot tikai līdz brīdim, kad sadzīst nabiņa. "
- Ģērbjot, vannojot, nēsājot — runājiet ar bērniņu, viņš visu saprot.