gultasmaikss
gultasmaikss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gultasmaikss | gultasmaiksi |
| Ģen. | gultasmaiksa | gultasmaiksu |
| Dat. | gultasmaiksam | gultasmaiksiem |
| Akuz. | gultasmaiksu | gultasmaiksus |
| Lok. | gultasmaiksā | gultasmaiksos |
1.Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
1.1.Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
Avoti: ĒiV